cukurūdens
"Cukurūdens" nozīme:
Tas ir ūdens, kas uzkrājies zemē esošā dabiskā vai mākslīgā ieplakā (piemēram, bedrē, iedobē, grāvī), parasti pēc lietus vai sniega kušanas. Tas nav plūstošs ūdens (kā upe) vai pastāvīgs ūdenstilpnes daļa (kā ezers), bet gan pagaidu ūdenskrātuve.
Piemēri lietojumā:
1. Dabas aprakstā:
Pēc stiprās lietusgāzes ceļmalas bedrēs veidojās lieli cukurūdeņi.
2. Lauksaimniecībā:
Lauku apstrādē ir svarīgi novadīt cukurūdeņus, lai augsne nepārsūkūs.
3. Dzīvnieku vides kontekstā:
Putni bieži dzer no cukurūdeņiem, kas veidojas meža celiņos.
Saistītie jēdzieni:
- Stāvūdens – plašāks termins, kas ietver visu nekustīgo ūdeni (piemēram, ezerus, dīķus).
- Pagaidu ūdenstilpe – precīzāks apzīmējums ekoloģijā.
Svarīgi: Cukurūdeņi var būt bīstami (piemēram, ceļu bedrēs), bet arī noderīgi kā pagaidu ūdens avoti dzīvniekiem vai kukaiņiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.