"Ciemiņš" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē "viesis" vai "apmeklētājs", īpaši cilvēks, kas ierodas ciemos (apmeklē kādu mājās vai citā vietā).
Īss skaidrojums:
- Burtiski: viesis, kas ierodas ciemos.
- Lietojums: bieži dzejiskā, folklorā vai sarunvalodā, lai apzīmētu kādu, kas ierašanās ir patīkama, cerēta vai negaidīta.
Piemēri teikumos:
1. "Sveiks, mīļais ciemiņ! Kā tad tev klājas?"
(Sveicinot viesi mājās.)
2. "Vakar pie mums ieradās negaidīts ciemiņš."
(Par kādu, kas ieradies bez pieteikšanās.)
3. "Lai laimīgs ciemiņš mūsu mājā!"
(Laba vēlējuma izteiksmē, piemēram, svinībās.)
Papildus:
- Vārds radies no "ciems" (apdzīvota vieta) ar piedēkli "-iņš", kas norāda uz mazinošu vai maigumu.
- Bieži sastopams latviešu tautasdziesmās un dzejā, kur "ciemiņš" var būt arī simbolisks tēls (piemēram, mīļais, pavasaris utt.).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.