"Celīte" ir sieviešu dzimtes lietvārds latviešu valodā, kas nozīmē neliela, vienkārša istabiņa vai mazs dzīvoklis, bieži ar nabadzīgu vai pieticīgu iekārtu. Tas var būt arī istabiņa namos, kopmītnēs vai pat cietumā (kā šaurāka nozīme).
Piemēri lietojumā:
1. Dzīvošana:
"Viņa dzīvoja vienistabas celītē vecā nama bēniņos."
2. Cietuma konteksts:
"Aizdomās turamais tika ieslodzīts vientuļā celītē."
3. Pieticības nozīme:
"Studentu gados mēs īrējām mazu celīti pie universitātes."
Sinonīmi: istabiņa, kambarītis, mazgabals, namiņš (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.