"Cēlgāze" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē gāzi, kas rodas purvos, dūņās vai stāvošos ūdeņos organisko vielu pūšanas (sapūšanas) procesā. Tā ir dabiska gāze, kas galvenokārt sastāv no metāna (CH₄) un oglekļa dioksīda (CO₂), kā arī nelielām daudzumiem citu gāzu.
Īsumā:
Tā ir dabiski veidojusies gāze no sapūstošām organisko vielu atliekām (piemēram, augiem, dūņām) mitrās vidēs.
Piemēri lietojumā:
1. Dabā:
Purvos bieži var sajust cēlgāzes specifisko smaku, jo tur notiek intensīva organisko vielu pūšana.
Cēlgāze dažreiz uzpeld kā burbuļi ezeros vai dīķos, it īpaši vasaras karstumā.
2. Praktiskā lietojumā:
Cēlgāzi var savākt un izmantot kā biogāzi enerģijas ražošanai (piemēram, apkurei vai elektribas ģenerēšanai).
Senajos laikos purvos ieslēgto cēlgāzi sauca arī par "būrgaņu ugunīm", jo tā varēta spontāni aizdegties.
Sinonīmi (tuvākie jēdzieni): biogāze, purva gāze, metāna gāze.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.