"Ceļabiedre" ir sieviešu dzimtes lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē sievišķa ceļabiedre — sieviete, kas kopā ar kādu ceļo vai piedalās ceļojumā. Tas ir analogs vārdam "ceļabiedrs" (vīriešu dzimte).
Īss skaidrojums:
Sieviete, kas ir pavadone ceļojumā, braucienā vai piedzīvojumā.
Piemēri lietošanai:
1. Ceļojuma kontekstā:
"Mana ceļabiedre Eiropas braucienā bija mana labākā draudzene."
"Vilcienā satiku jauku ceļabiedri, ar kuru visu ceļu sarunājāmies."
2. Pārnestā nozīmē (simboliski):
"Grāmata kļuva par manu ceļabiedri vientulīgajās vakara stundās."
"Viņa bija uzticama ceļabiedre dzīves grūtajos brīžos."
Vēsturiskais konteksts:
Vārds latviešu valodā ir sastopams jau senākajos tekstos, apzīmējot sievieti, kas piedalās kopīgā ceļā (piemēram, svētceļojumos, tirdzniecības braucienos). Mūsdienās lieto retāk, biežāk tiek lietots "ceļabiedrs" vispārīgi abiem dzimumiem vai aprakstoši ("sieviete, ar kuru ceļoju").
Sinonīmi:
Ceļa biedrene, pavadone, braucēja (konkrētā transportā), līdzceļāja.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.