brūnums
"Brūnums" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē neestētisku, neglītu, riebīgu izskatu vai būtību — pretstats skaistumam. Vārds bieži lietots, lai raksturotu kaut ko morāli vai fiziski atbaidošu, šķebinošu.
Piemēri:
1. Fiziskā izskatā:
Ēkas sagrāvušās sienas un pelēkie grausti atklāja vietas brūnumu.
(Apraksta fizisku neglītumu/postījumu.)
2. Morālā/garīgā nozīmē:
Viņa nodevība atklāja cilvēka dvēseles brūnumu.
(Rāda morālu šķebinājumu/atbaidīšanu.)
3. Dabā/mākslā (alegoriski):
Daži mākslinieki pētīja brūnumu, lai izprastu skaistuma būtību.
(Kā jēdziens, kas kontrastē ar estētiku.)
Sinonīmi: neglītums, riebums, šķebinošums.
Antonīms: skaistums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.