brēcējs

"Brēcējs" nozīme:
Tas ir cilvēks, kurš bieži brēc, raud, vaid — parasti ar negatīvu nokrāsu, norādot uz pārmērīgu, nepietiekami pamatotu vai mazdūšīgu raudāšanu.

Piemēri:
1. "Neesi tāds brēcējs! Mazā ievainojuma dēļ nav jārauda visu dienu."
2. "Viņš darbā tika uzskatīts par brēcēju, jo sūdzējās par katru nieku."
3. "Bērns kļuva par brēcēju, kad saprata, ka ar raudāšanu var iegūt vēlamo."

Sinonīmi: raudulis, vaidējs, žēlotājs.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'brecejs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Brēcējs" nozīme: Tas ir cilvēks, kurš bieži brēc, raud, vaid — parasti ar negatīvu nokrāsu, norādot uz pārmērīgu, nepietiekami pamatotu vai mazdūšīgu raudāšanu. Piemēri: 1. "Neesi tāds brēcējs! Mazā ievainojuma dēļ nav jārauda visu dienu." 2. "Viņš darbā tika uzskatīts par brēcēju, jo sūdzējās par katru nieku." 3. "Bērns kļuva par brēcēju, kad saprata, ka ar raudāšanu var iegūt vēlamo." Sinonīmi: raudulis, vaidējs, žēlotājs.