"Brāķdaris" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš brāķē — t.i., sabojā, bojā, izjauc vai traucē kaut ko darboties pareizi.
To lieto gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē, bieži vien ar negatīvu nokrāsu.
Īsa nozīme: Sabojātājs, traucētājs, bojātājs.
Piemēri:
1. Tehniskā nozīme:
"Auto brāķdaris izdega dzinēju, nepārdomāti pārspējot apgriezienus."
(Cilvēks, kas fiziski sabojā transportlīdzekli.)
2. Sociālā/pārnestā nozīme:
"Viņš kļuva par brāķdari sapulcē, nepārtraukti pārtraucot runātājus."
(Cilvēks, kas traucē notikuma norisi.)
3. Darba procesā:
"Ja nepārtrauksi eksperimentēt bez instrukcijām, kļūsi par laboratorijas brāķdari."
(Cilvēks, kas izjauc iekārtu vai procesu.)
Sinonīmi: bojātājs, traucēklis, sabojātājs, problēmu radītājs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.