"Bonitēt" ir latviešu valodā reti lietots termins, kas nozīmē labu kvalitāti, labvēlību vai labu stāvokli. Tas biežāk sastopams specializētā kontekstā, piemēram, tiesību zinātnē vai vēsturiskos tekstos.
Īsa nozīme:
Labums, laba kvalitāte, labvēlīgs raksturs.
Piemēri lietojumā:
1. Tiesību zinātnē:
"Zemes bonitēte ietekmē tās tirgus vērtību" — šeit tas var nozīmēt zemes auglību vai vispārējo kvalitāti.
2. Vēsturiskā/vadības kontekstā:
"Viņa rīcībā bija pilnīga darba bonitēte" — varētu nozīmēt labu darba stāvokli vai pilnvaras.
3. Vispārīgi par kvalitāti:
"Šī materiāla bonitēte ir nepārprotama" — tiek uzsvērta augstā kvalitāte.
Piezīme:
Vārds cēlies no latīņu bonitas (labestība, labums). Mūsdienās latviešu valodā biežāk lietojami sinonīmi: kvalitāte, labums, labvēlīgums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.