bimetālisms
Bimetālisms ir monetārā sistēma, kurā valsts oficiāli noteiktā proporcijā izmanto divas metālu šķiras (parasti zeltu un sudrabu) kā likumīgu maksāšanas līdzekli, pamatojoties uz fiksētu to savstarpējo vērtību attiecību.
Galvenās iezīmes:
- Abi metāli ir likumīgi maksāšanas līdzekļi.
- Valsts nosaka fiksētu vērtību attiecību starp zeltu un sudrabu (piemēram, 1 oz zelts = 16 oz sudrabs).
- Monētas no abiem metāliem var brīvi kalt valsts kaltuvēs.
Piemēri vēsturē:
1. ASV (19. gadsimts) – līdz 1873. gadam ASV oficiāli bija bimetālisma sistēma ar zelta un sudraba standartu. Likums noteica, ka 1 zelta unikls atbilst 16 sudraba unikliem.
2. Latīņu monetārā savienība (1865–1927) – vairākas Eiropas valstis (Francija, Itālija, Beļģija u.c.) izmantoja bimetālismu, lai harmonizētu savas monētu sistēmas.
3. Lielbritānija (līdz 18. gs.) – pirms pārejas uz zelta standartu izmantoja bimetālismu, kur sudraba un zelta monētas bija apgrozībā vienlaicīgi.
Problēmas:
Bimetālismam bieži radās Greshema likuma efekts: ja tirgū mainījās zelta un sudraba vērtību attiecība, dārgākais metāls pazuda no apgrozības (to uzkrāja), bet apgrozībā palika lētākais metāls. Tas mudināja valstis pāriet uz viena metāla standartu (monometālismu).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.