"Bezmantinieks" (vārds "bezmantinieku" ir daudzskaitļa ģenitīvs) nozīmē nabadzīgs cilvēks, trūcīgais, bez īpašuma. Tas apzīmē cilvēku, kam nav nekādas mantas vai līdzekļu, lai nodrošinātu sev pamata dzīves vajadzības.
Piemēri:
1. Vēsturisks/literārs konteksts:
"19. gadsimta Latvijā bezmantinieku dzīve bija ļoti smaga – viņi strādāja kā kalpi vai palīdzēja lauksaimniecībā par niecīgu atlīdzību."
2. Mūsdienu lietojums (biežāk retorisks vai metaforisks):
"Pēc krīzes daudzi uzņēmēji pārvērtās par bezmantiniekiem, zaudējot visu uzkrāto."
"Viņš jūtas kā bezmantinieks, jo, lai arī ir nauda, viņam trūkst ģimenes un patiesu draugu."
Piezīme:
Vārds mūsdienu latviešu valodā lietots reti, biežāk literatūrā, vēstures aprakstos vai tēlainā nozīmē. Ikdienā parasti lieto vārdus "nabags", "trūcīgais", "bezturis".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.