atlēkt
atlēkt -lecu, -lec, -lec, pag. -lēcu, nepārej.- Ar lēcienu atvirzīties nost, sānis, atpakaļ. A. no uguns. Bailēs a. atpakaļ, sānis.
- Lecot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei). A. uz vienas kājas līdz krēslam. Varde atlec pie grāvja.
- Atdalīties, neturēties klāt.
3. pers. Zābakam atlēkusi zole. Maizei atlēkusi garoza. Kokam atlec miza. - Atsitoties pret ko, strauji atvirzīties, atlidot atpakaļ.
3. pers. Bumba atlēca no sienas. - Strauji atvērties (par to, kas mehān. aizdarīts).
3. pers. Portfelis atlec vaļā. Vāks atlēca vaļā. - Tikt kādam (par peļņu vai citu labumu).
3. pers.; sar. No darījuma visiem atlēca savs labums. |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'atlekt' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.