apduļķot

"Apduļķot" ir latviešu valodas darbības vārds, kas nozīmē apiet apkārt, aplauzt, apgāzt (parasti par augu stiebriem, zariem vai līdzīgiem priekšmetiem). Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu, kā kāds augs vai zars ir salīpis, satītisies vai nolīdzis ap kādu objektu vai virsmu.

Piemēri:
1. "Īlenes stāds ir apduļķojis žoga stabu."
(Īlenes stiebrs ir aptīties ap žoga stabu.)

2. "Vītols apduļķojis akmeni ar savām saknēm."
(Vītola saknes ir apaugušas ap akmeni.)

3. "Zars apduļķojis ap zaru, veidojot sarežģītu mezglu."
(Zars ir aplīdzis ap citu zaru.)

Vārds "apduļķot" ir izteiksmīgs un bieži lietots ainavā, dabas aprakstos vai metaforiski, lai raksturotu kaut kā sarežģītu, savītu stāvokli.

Įrašas
Paaiškinimas	"Apduļķot" ir latviešu valodas darbības vārds, kas nozīmē apiet apkārt, aplauzt, apgāzt (parasti par augu stiebriem, zariem vai līdzīgiem priekšmetiem). Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu, kā kāds augs vai zars ir salīpis, satītisies vai nolīdzis ap kādu objektu vai virsmu. Piemēri: 1. "Īlenes stāds ir apduļķojis žoga stabu." (Īlenes stiebrs ir aptīties ap žoga stabu.) 2. "Vītols apduļķojis akmeni ar savām saknēm." (Vītola saknes ir apaugušas ap akmeni.) 3. "Zars apduļķojis ap zaru, veidojot sarežģītu mezglu." (Zars ir aplīdzis ap citu zaru.) Vārds "apduļķot" ir izteiksmīgs un bieži lietots ainavā, dabas aprakstos vai metaforiski, lai raksturotu kaut kā sarežģītu, savītu stāvokli.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.