aļģes

"Aļģes" ir vienšūņu vai daudzšūņu ūdensaugi (biežāk jūrās, ezeros, upēs), kas veido fitooplanktonu un ir svarīga barības ķēdes saite. Tās veic fotosintēzi, bet atšķiras no augiem ar vienkāršāku uzbūvi (nav sakņu, stumbru, lapu).

Galvenās pazīmes:
- Dzīvo ūdenī (sālsūdenī vai saldūdenī).
- Ir pamatā zaļās, bet arī brūnās, sarkanās, zilzaļās aļģes.
- Satur hlorofilu un citus pigmentus.

Piemēri:
1. Zaļās aļģes (Chlorella, Ulva) – bieži sastopamas saldūdeņos un jūras piekrastē.
2. Brūnās aļģes (kelps, sargasi) – lielas jūras aļģes, veido "ūdens mežus".
3. Zilzaļās aļģes (cianobaktērijas, piemēram, Spirulina) – tehniski baktērijas, bet tradicionāli dēvētas par aļģēm.

Lietojumi: Pārtikā (piemēram, nori sushī), biodegvielā, mēslos, kā skābekļa avots ūdenī. Pārmērīga augšana ("aļģu ziedēšana") var būt toksiska ūdeņiem.

Įrašas
Paaiškinimas	"Aļģes" ir vienšūņu vai daudzšūņu ūdensaugi (biežāk jūrās, ezeros, upēs), kas veido fitooplanktonu un ir svarīga barības ķēdes saite. Tās veic fotosintēzi, bet atšķiras no augiem ar vienkāršāku uzbūvi (nav sakņu, stumbru, lapu). Galvenās pazīmes: - Dzīvo ūdenī (sālsūdenī vai saldūdenī). - Ir pamatā zaļās, bet arī brūnās, sarkanās, zilzaļās aļģes. - Satur hlorofilu un citus pigmentus. Piemēri: 1. Zaļās aļģes (Chlorella, Ulva) – bieži sastopamas saldūdeņos un jūras piekrastē. 2. Brūnās aļģes (kelps, sargasi) – lielas jūras aļģes, veido "ūdens mežus". 3. Zilzaļās aļģes (cianobaktērijas, piemēram, Spirulina) – tehniski baktērijas, bet tradicionāli dēvētas par aļģēm. Lietojumi: Pārtikā (piemēram, nori sushī), biodegvielā, mēslos, kā skābekļa avots ūdenī. Pārmērīga augšana ("aļģu ziedēšana") var būt toksiska ūdeņiem.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.