izšķirties
izšķirties -šķiros, -škiries, -šķiras, pag. -šķīros- Attālināties, atvirzīties vienam no otra, citam no cita; vairs nesatikties, nebūt kopā. Runātāji izšķīrās. Pēc viesībām draugu pulks izšķīrās.
- Likumā noteiktā kārtībā pārtraukt savu laulību. I. ar vīru, sievu.
- Noteikti izlemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām). Nevar i., ko darīt. Beidzot viņš izšķīrās. Grūti i., kuru grāmatu pirkt.
- Tikt izlemtam, noteiktam.
3. pers. Karā izšķiras tautu likteņi. Beidzot jautājums izšķīrās. - Sazaroties; izdalīties.
3. pers. Ceļi izšķīrās uz divām pusēm. |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'izskirties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.