izšķirt
izšķirt -šķir, -šķir, -šķir, pag. -šķīru, pārej.- Attālināt, atvirzīt vienu no otra, citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nav kopā, nesatiekas. I. kaušļus. Ļaužu drūzma viņus izšķīra. Apstākļi izšķīra draugus uz ilgāku laiku.
- Izlemt, atrisināt. Sēdē jāizšķir svarīgi jautājumi. I., kuram taisnība. I. strīdu, konfliktu.
- Noteikt (kā iznākumu). Skaitliskais pārsvars izšķīra kaujas iznākumu. Teikt izšķirošo vārdu. Izšķirošais faktors, brīdis. Izšķirošā spēle.
- Pārtraukt, izbeigt (laulību likumā noteiktā kārtībā); atzīt par laulībā neesošiem (ar tiesas lēmumu). Viņu laulība izšķirta jau sen. I. vīru un sievu.
- Dalot, šķirot izveidot. I. celiņu matos.
- Saskatīt, saklausīt un noteikt, izdalīt (no kāda kopuma); atšķirt. Spēja i. krāsas. Tumsā nevarēja izšķirt priekšmetu kontūras. Skaidri varēja i. balsis.
- Grupējot, klasificējot izdarīt. Izšķirami vairāki epikas paveidi. I. konflikta risinājumā vairākas pakāpes. Sk. arī neizšķirts.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'izskirt' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.