"Virums" latviešu valodā ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē vīrišķību, vīrišķu raksturu, drosmi, izturību un cēlumu. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu tipiski vīrišķas īpašības, kā fizisku vai morālu spēku, pašapziņu un godīgumu.
Piemēri:
1. Raksturojumā:
"Viņa rīcībā bija redzams patiesais virums – viņš neattapās pat bīstamākajās situācijās."
2. Mākslas kontekstā:
"Tēla virums gleznā tika atspoguļots caur drošu stāju un skarbajām sejas vaibstiem."
3. Vēsturiskā/folkloras kontekstā:
"Leģendās par senajiem varoņiem vienmēr tiek uzsvērts viņu virums un pašuzupurēšanās."
Sinonīmi: vīrišķība, drosme, rakstura stingrība, cēlums.
Antonīmi: vājums, bailība, bikls raksturs.
Vārds "virums" mūsdienās lietots retāk, biežāk literāros, filosofiskos vai augstākā stila tekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.