virszeme
"Virszeme" latviešu valodā nozīmē augšējo zemes slāni, augsni vai zemes virsmu — tas ir, tā daļa, kas atrodas tieši zem augsnes virsas vai uz tās.
Šis vārds bieži lietots ģeoloģijā, lauksaimniecībā, vides zinātnēs un apzīmē zemes virskārtu, kurā notiek augu sakņu attīstība, augsnes veidošanās vai citi virszemes procesi.
Piemēri:
1. Lauksaimniecībā:
"Lauksaimnieki rūpīgi apstrādā virszemi, lai uzlabotu augsnes auglību."
2. Ģeoloģijā/vides zinātnēs:
"Erozija pakāpeniski izskalojot virszemi, atklāj dziļākos iežu slāņus."
3. Dabas aprakstā:
"Pēc lietus virszeme kļuva mitra un mīksta, veicinot sēņu augšanu."
4. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņa prieki un bēdas bija kā virszeme — uzreiz redzamas, bet dziļākās jūtas slēpās zem tās."
(Šeit "virszeme" simbolizē virspusējo, ārējo daļu kaut kā dziļāka.)
Īsāk: "Virszeme" = zemes virskārta, augsnes virsmas slānis.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.