virspriesteris
"Virspriesteris" latviešu valodā nozīmē augstākās pakāpes priesteris, priesteru vadītājs, arhibīskaps vai līdzīga augsta amatpersona baznīcas hierarhijā.
Tas ir saliktenis no vārdiem "virs-" (augstāks, virs) un "priesteris", tāpēc burtiski nozīmē "priesteris, kas stāv virs citiem".
Piemēri lietojumam:
1. Vēsturiski / reliģiski kontekstā:
"Vecajā Derībā virspriesteris bija augstākā reliģiskā amatpersona ebreju sabiedrībā."
"Romas katoļu baznīcā virspriesteris var būt arhibīskaps vai pāvesta tuvs līdzstrādnieks."
2. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Viņš tiek dēvēts par zinātnes virspriesteri" — tas nozīmē, ka viņš ir autoritāte, vadītājs zinātniskajā jomā.
3. Literatūrā / simboliski:
"Kultūras virspriesteris" — cilvēks, kas ir neapstrīdama autoritāte mākslā vai intelektuālajā dzīvē.
Īsumā: Šis vārds galvenokārt attiecas uz augstu baznīcas amatpersonu, bet var tikt lietots arī metaforiski, lai apzīmētu cilvēku, kam ir augsta vara, ietekme vai autoritāte kādā jomā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.