virpuļstrāva
"Virpuļstrāva" ir elektriskā strāva, kas rodas vadītājā (piemēram, metāla korpusā vai vados), kad mainās magnētiskais lauks, kas to iekļauj. Tā veidojas pēc Faradeja likuma par elektromagnētisko indukciju – mainīgs magnētiskais lauks rada elektrisko strāvu slēgtā ķēdē. Virpuļstrāvas plūst pa slēgtām cilpām (virpuļveida ceļiem) vadītāja iekšienē un rada siltumu, kas var izraisīt enerģijas zudumus.
Galvenās īpašības:
- Tās neizraisa ķēdes pārnešanu (plūst pa materiāla iekšu).
- Radītais siltums var būt noderīgs (karsēšanai) vai kaitīgs (zudumi elektroiekārtās).
- To ietekmi mēdz samazināt, sadalot vadītāju plānās, izolētās plāksnītēs (laminējot).
Piemēri:
1. Transformatori un elektromotori
Magnētiskā lauka maiņa dzelzs serdeņos rada virpuļstrāvas, kas karsē serdi. Lai samazinātu zudumus, serdes izgatavo no laminētām tērauda plāksnītēm, kas izolētas viena no otras.
2. Indukcijas plīts
Mainīgs magnētiskais lauks zem keramikas virsmas inducē virpuļstrāvas pannas dibenā. Tās karsē pannu tieši, bet pašu plīti – minimāli.
3. Magnētiskā bremzēšana (piemēram, vilcienos)
Magnētu lauks, kustoties attiecībā pret metāla disku, rada tajā virpuļstrāvas. Tās pretojas kustībai (pēc Lenca likuma), radot bremzēšanas efektu bez mehāniskas berzes.
4. Metāla detektori
Ierīce rada mainīgu magnētisko lauku. Ja tas sastop metālu, tajā rodas virpuļstrāvas, kas savukārt rada atbildes signālu, ko detektors uztver.
Īsumā:
Virpuļstrāvas ir elektriskās strāvas vadītājos, ko rada mainīgs magnētiskais lauks. Tās izmanto indukcijas sildīšanai un bremzēšanai, bet ierobežo elektroiekārtās, lai samazinātu enerģijas zudumus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.