"Vilt" latviešu valodā nozīmē viltību, krāpšanu, mānīšanos — tas ir apzināts mēģinājums kādu maldināt, izmantojot gudrību, viltību vai melus.
Piemēri:
1. Runā:
"Viņš ar viltu un gudrību pārspēja ienaidnieku."
(Šeit "vilt" nozīmē viltīgu rīcību, lai pieveiktu pretinieku.)
2. Darbības vārdā "viltot":
"Uzņēmējs viltoja dokumentus, lai iegūtu nepatiesu labumu."
(Viltot — radīt kaut ko neīstu ar krāpšanas nodomu.)
3. Sakarībā ar cilvēku raksturu:
"Viņa smaidā slēpās vilt un viltība."
(Tiek raksturota cilvēka mānīga, negodīga daba.)
Sinonīmi: krāpšana, blēdība, viltība, māns.
Vēsturiski vārds "vilt" latviešu tautas teikās un dzejā bieži saistīts ar gudrību, kas izmantota izsprukšanai no briesmām vai sasniegšanai mērķa, ne vienmēr ar negatīvu nokrāsu. Tomēr mūsdienās tas vairāk asociējas ar negodīgu rīcību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.