vilkuvāle

"Vilkuvāle" ir latviešu tautasdziesmās un folklorā sastopams vārds, kas apzīmē vilku medības vai vilkus medījošu cilvēku (bieži sievieti). Tas cēlies no vārdiem "vilks" (vilks) un "vāle" (mednieks, medītājs). Dažkārt tas tiek lietots arī kā sieviešu personvārds vai pārskaņa folkloras tēlam.

Piemēri lietojumā:

1. Tautasdziesmās:
"Vilkuvāle nāca pa ceļu,
Līgaviņu meklēdama."
(No latviešu tautasdziesmas, kur "vilkuvāle" ir meklētāja/medniece).

2. Kā alegoriskais tēls:
Var apzīmēt cilvēku, kas "medī" (meklē) kādu vai kaut ko — piemēram, folkloras stāstos par jaunekli, kas meklē līgaviņu, vai par varoni, kas cīnās ar vilkiem.

3. Mūsdienu lietojumā:
Reti sastopams, bet dažreiz lietots dzejā vai mākslas kontekstā kā simbols spēka, meklēšanas vai dabas saistības.

Īsumā: "Vilkuvāle" ir folkloras vārds, kas raksturo vilku mednieku (īpaši sievieti) vai tēlu, kas saistīts ar medībām/meklēšanu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Vilkuvāle" ir latviešu tautasdziesmās un folklorā sastopams vārds, kas apzīmē vilku medības vai vilkus medījošu cilvēku (bieži sievieti). Tas cēlies no vārdiem "vilks" (vilks) un "vāle" (mednieks, medītājs). Dažkārt tas tiek lietots arī kā sieviešu personvārds vai pārskaņa folkloras tēlam. Piemēri lietojumā: 1. Tautasdziesmās: "Vilkuvāle nāca pa ceļu, Līgaviņu meklēdama." (No latviešu tautasdziesmas, kur "vilkuvāle" ir meklētāja/medniece). 2. Kā alegoriskais tēls: Var apzīmēt cilvēku, kas "medī" (meklē) kādu vai kaut ko — piemēram, folkloras stāstos par jaunekli, kas meklē līgaviņu, vai par varoni, kas cīnās ar vilkiem. 3. Mūsdienu lietojumā: Reti sastopams, bet dažreiz lietots dzejā vai mākslas kontekstā kā simbols spēka, meklēšanas vai dabas saistības. Īsumā: "Vilkuvāle" ir folkloras vārds, kas raksturo vilku mednieku (īpaši sievieti) vai tēlu, kas saistīts ar medībām/meklēšanu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.