"Vientulis" latviešu valodā nozīmē vientuļš cilvēks, kas izvairās no sabiedrības, vientuļnieks. Tas ir cilvēks, kurš dod priekšroku vientulībai, izvairās no kontaktiem ar citiem un bieži vien dzīvo noslēgtā, patstāvīgā veidā.
Piemēri:
1. Dzīvesveida aprakstā:
Pēc pensionēšanās viņš kļuva par īstu vientuli — vairs neaicināja viesus un visu laiku pavadīja mežā pie savas būdas.
2. Rakstura izteikšanai:
Lai gan viņš dzīvoja pilsētā, bija zināms kā vientulis — ar retiem runāja un vienmēr strādāja vienatnē.
3. Literatūras kontekstā (piemēram, par personāžu):
Romāna varonis bija vientulis, kurš meklēja patiesību, izvairoties no cilvēku sabiedrības.
Sinonīmi: vientuļnieks, atšķirīgais, noslēgts cilvēks, eremīts (ekstrēmā gadījumā).
Antonīmi: sabiedrisks cilvēks, komūnas loceklis, dzīvespriecīgais.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.