viencīņa
"Viencīņa" nozīme:
Tas ir lietvārds, kas apzīmē vienatni, vientulību vai atšķirtību no citiem. Vārds izsaka stāvokli, kad cilvēks atrodas vai jūtas atsevišķi, bez sabiedrības vai atbalsta. Bieži lietots gan faktiskai fiziskai atšķirtībai, gan emocionālai izolācijai.
Piemēri:
1. Pēc ilgām darba dienām viņš meklēja viencīņu meža klusumā.
2. Viņa jutās viencīņā pūlī, jo nevarēja atrast sapratni ar apkārtējiem.
3. Mūsdienu sabiedrībā tehnoloģijas rada paradoksu – cilvēki ir savienoti, bet bieži piedzīvo iekšēju viencīņu.
Sinonīmi: vientulība, atšķirtība, izolācija, vienatne.
Antonīmi: kopība, sabiedrība, kompānija.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.