"Vēris" ir senlatviešu vārds, kas nozīmē "vīrs" (vīrietis, virsaitis, karavīrs).
Mūsdienu latviešu valodā tas vairs netiek lietots, bet saglabājies vēsturiskos tekstos, vietvārdos un uzvārdos.
Piemēri:
1. Vēsturiskos rakstos:
- "Tas vēris bija stiprs un drosmīgs" (tas vīrs bija stiprs un drosmīgs).
2. Vietvārdos:
- Vērgale (novads Latvijā) — cēlies no "vēra" (vīra) un "galas" (robežas).
3. Uzvārdos:
- Vēriņš — izplatīts latviešu uzvārds, kas radies no "vēris".
Skatīt arī:
- "Vīrs" — mūsdienu latviešu valodas atbilde.
- "Vairs" (senlatviešu: vīrs, karavīrs) — radniecīgs vārds.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.