"Vakartērps" latviešu valodā ir vēsturisks termins, kas apzīmē vakariņu tērpu — elegantu, formālu apģērbu, ko valkāja vakara pasākumos (ballēs, operā, teātrī, vakariņās) 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
Galvenās iezīmes:
- Vīriešiem: melns fraks vai smokinga žakete, baltā krekls, melna vai tumša bikses, lakotas kurpes.
- Sievietēm: gari, grezni vakarkleiti (bieži ar dekoratīviem elementiem, atklātiem pleciem), ar balles kurpēm un formāliem aksesuāriem.
Piemēri lietojumā:
1. "Vecmāmiņas albumā bija fotogrāfija, kurā viņa, jaunībā, smaidīga stāvēja vakartērpā, gatava doties uz balli pilsētas namā."
2. "Operas pirmizrādei viņš izvēlējās klasisku vakartērpu — melnu fraku un baltās cimdas."
Mūsdienās šis vārds lietots reti, vairāk aprakstot vēsturisku kontekstu vai formālus pasākumus ar tradicionālu etiķeti. Mūsdienu ekvivalents varētu būt "vakara tērps" vai "formālais vakara apģērbs".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.