"Vakarlēpis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas mēdz vakarās ilgi palikt nomodā (parasti lasot, strādājot, kavējoties ar kādu nodarbi vai vienkārši neiegulstot gulēt).
Tas ir saliktenis no vārdiem "vakars" un "lēpis" (no darbības vārda "lēpēt" — "kavēties, palikt, uzturēties").
Piemēri lietošanai:
1. "Mans dēls ir īsts vakarlēpis — katru nakti līdz 3:00 skatās filmas."
2. "Lai gan rīt agri jāceļas, es paliku vakarlēpis, jo grāmata bija pārāk aizraujoša."
3. "Vecāki bieži sūdzas, ka jaunatne ir vakarlēpji, kas naktīs sēž pie datoriem."
Līdzīgas nozīmes vārdi:
- Nakts putns (sarunvalodā)
- Nakts braucējs (mazāk izplatīts)
- Veloņķis (sarunvalodā, no "velns" + "oņķis" — cilvēks, kas kavējas līdz naktij)
Vārds "vakarlēpis" nereti lietots ar maigu humoru vai nepārmetumu, nevis kā asa kritika. Tas vairāk apraksta ieradumu, nevis negatīvu rakstura īpašību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.