"Uzrotīt" nozīme:
Uzlikt kādam vainu, apvainot, apsūdzēt (bieži vien nepamatoti vai nepietiekami pamatoti).
Piemēri:
1. Nepamatota apsūdzība:
"Viņš centās uzrotīt kolēģim kļūdu, lai paslēptu savu atbildību."
2. Apvainojums:
"Nevajadzētu uzrotīt cilvēkiem negodīgumu, nezinot visus faktus."
3. Sarunvalodā (pārnestā nozīmē):
"Bērni mēdza uzrotīt viens otram savas palaidnības, lai izvairītos no sodiem."
Sinonīmi: apvainot, apsūdzēt, piedēvēt (negatīvā nozīmē).
Piezīme: Vārds lietots retāk, galvenokārt literatūrā vai nokrāsotā runā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.