"Utopisks" nozīme:
Tas apzīmē kaut ko ideālu, bet nereālu vai neīstenojamu — sapni, fantāziju vai ideju, kas ir pārāk pilnīga, lai tā varētu pastāvēt realitātē. Vārds bieži lietots, lai raksturotu sabiedrības, politiskas sistēmas vai nākotnes idejas, kuras izklausās lieliskas, bet praksē nav iespējamas.
Piemēri:
1. Politikā:
"Viņa piedāvātais ekonomiskais plāns ir utopisks — tas neņem vērā cilvēku egoismu un resursu ierobežojumus."
2. Sabiedrības modelī:
"Grāmatā aprakstīta utopiska sabiedrība, kurā nav naudas, noziegumu un kara, taču tāda pastāv tikai iztēlē."
3. Ikdienā:
"Mēģināt dzīvot bez strīdiem un konfliktiem ir utopisks mērķis — cilvēku daba vienmēr radīs nepieciešamību pēc kompromisiem."
Etimoloģija:
Vārds cēlies no grieķu valodas:
- "ou" (nav) + "topos" (vieta) → "utopija" ("vieta, kas neeksistē").
Pirmo reizi lietots Tomasa Mora grāmatā "Utopija" (1516), kur aprakstīta ideāla salu sabiedrība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.