Troškūni
"Troškūni" ir lietvārds (daudzskaitlī: troškūņi), kas latviešu valodā apzīmē:
Nozīme:
Nelieli, bieži vien nepatīkami trokšņi, šalkoņa, čirkstoša vai šņācoša skaņa, kas parasti rodas no berzes, kustības vai nelielām mehāniskām darbībām.
Tipiski avoti:
- Koka grīdas čīkstēšana
- Durvju eņģu čirkstēšana
- Rīku (piem., zāģa) šņācoša skaņa
- Kāju šķindoņa sausās zālē
Piemēri teikumos:
1. "Vēja brāzmas izraisīja kluso troškūņu no nokaltušiem koka zariem."
2. "Naktī dzirdēju tikai troškūņus – žurku čabēšanu sienās un grīdas dēļu čīkstēšanu."
3. "Mežā valdīja klusums, pārtraukts tikai ar nelieliem troškūņiem: skuju čaukstēšanu un kukaiņu šalkoņu."
Sinonīmi: čirksti, šalkoņi, čabēšana, šņākoņa.
Atšķirība no "trokšņa": "Troksnis" biežāk norāda uz skaļāku, intensīvāku skaņu, bet "troškūni" – uz klusākiem, smalkākiem, dažkārt kaitinošiem trokšņiem.
Vārds "troškūni" lietots gan ikdienas sarunvalodā, gan literatūrā, lai radītu atmosfēru vai aprakstītu klusus, bet ievērojamus skaņas fona detaļas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.