transcendentālists
"Transcendentālists" (angļu: Transcendentalists) bija 19. gadsimta vidus intelektuāļu un rakstnieku kustība ASV, galvenokārt Jaunanglijā. Viņi uzsvēra individuālās intuīcijas un garīgās atziņas nozīmi pār materiālo pieredzi un sabiedriskajām normām, ticot, ka cilvēks var tieši saskarties ar dievišķo vai augstāko patiesību caur dabu un savu iekšējo "es".
Pamatprincipi:
- Pašpaļāvība un individuālisms.
- Dabas svētums un saikne ar to.
- Protiestēšana pret pastāvošo sabiedrisko konformismu un materiālismu.
Ievērojami pārstāvji un piemēri:
1. Ralfs Voldo Emersons – viņa eseja "Pašpaļāvība" (Self-Reliance) ir transcendentālisma pamatteksts, aicinot uzticēties paša iekšējai balsij.
2. Henrijs Deivids Torens – viņa darbs "Voldens" (Walden) apraksta dzīvi mežā kā eksperimentu vienkāršībā un tiešai saiknei ar dabu.
3. Margerita Fulle – feminisma aizsācēja, kas popularizēja kustības idejas, uzsverot garīgo vienlīdzību un personības attīstību.
Ietekme: Transcendentālisms ietekmēja ASV literatūru, filozofiju, videi draudzīgo domāšanu un cilvēktiesību kustības (piemēram, abolicionismu). Tas uzsver, ka patiesība nav ārēji mācāma, bet iekšēji piedzīvojama.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.