tomistisks
"Tomistisks" ir īpašības vārds, kas cēlies no tomisma — viduslaiku filozofa Tomas Akvīnietis (1225–1274) izveidotās teoloģiski-filozofiskās sistēmas. Tomisms ir viens no nozīmīgākajiem kristīgās scholastikas virzieniem, kas apvieno Aristoteļa filozofiju ar kristīgo teoloģiju.
Īsa nozīme:
"Tomistisks" apzīmē kaut ko, kas saistīts ar Tomas Akvīnieti vai tomismu — piemēram, idejas, metodes, principus, kas balstās vai atbilst viņa mācībām.
Galvenās iezīmes tomistiskajā domāšanā:
- Gars un matērija — dvēsele ir ķermeņa forma.
- Dabas un žēlastības harmonija — daba nav pretrunā ar Dieva doto žēlastību.
- Racionāla ticības pamatošana — izmantojot loģiku un argumentāciju, lai izskaidrotu ticības patiesības.
- Dabīgās likums — morāles pamatā ir cilvēka dabas izpēte un mērķis.
Piemēri lietojumam:
1. Akadēmiskā kontekstā:
"Šī pētījuma pieeja ir tomistiska, jo tā balstās uz Tomas Akvīnietis izstrādātajām metafiziskajām kategorijām."
2. Teoloģijā/ētikā:
"Viņa morālo pozīciju var raksturot kā tomistisku, jo tā uzsver dabas likuma nozīmi un objektīvo patiesību."
3. Kritikā vai salīdzinājumā:
"Atšķirībā no modernās subjektīvās ētikas, tomistiskā pieeja uzskata, ka labumam un ļaunam ir objektīva pamatā."
Saistītie termini:
- Neotomisms — 19.–20. gs. tomisma atdzimšana (piemēram, Žana Māritēna darbi).
- Scholastika — viduslaiku akadēmiskā tradīcija, kurā tomisms ir nozīmīgākā daļa.
Tomistiskā domāšana joprojām ietekmē katoļu baznīcas doktrīnu, filozofiju un dabas tiesību teorijas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.