"Tērce" latviešu valodā ir vārda "tērps" vienskaitļa lokāmā forma (vokatīvs), ko lieto, uzrunājot kādu tieši, līdzīgi kā "draugs" -> "draudz!" vai "skolotājs" -> "skolotāj!".
Īsumā:
Tā ir uzrunas forma, kas norāda uz tiešu, bieži emocionālu vai uzsvērtu apelēšanu pie personas.
Piemēri:
1. "Nāc šurp, tērce!" (uzrunājot bērnu, draugu vai tuvinieku ar maigu vai jokojoties izturēšanos).
2. "Klausies, tērce, ko es tev saku!" (uzsverot uzmanību vai nedaudz sarūgtināti).
3. "Ak tu, mans mīļais tērce!" (maigas, aizraušanās izteiksmē, piemēram, runājot ar mazu bērnu).
Piezīme:
Vārds "tērce" mūsdienās lietots reti, galvenokārt folklorā, dzejā vai arhaiskā stilā. Ikdienā biežāk lieto "tērpīt" (dēvēt, saukt) vai vienkārši tiešu uzrunu bez šīs formas. Tas var izklausīties pēc dzejiska vai mīļa apzīmējuma, bet atkarībā no intonācijas – arī pēc nelabvēlīgas uzrunas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.