"Tatāriete" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē tārtiņu — mazu, bieži koka, trauku vai kausiņu, ko izmanto dzērienu (piemēram, degvīna) mērīšanai vai pasniegšanai. Tas ir tradicionāls priekšmets, kas vēsturiski bijis izplatīts Latvijā.
Piemēri lietojumā:
1. Vecais vīrs izmantoja tatārieti, lai nopelnītajai samaksai izmērītu degvīnu.
2. Muzejā redzama senlaiku tatāriete ar ornamentiem, kas izmantota svinīgās dzīrēs.
Sinonīmi: tārtiņš, mērtāriete, kausiņš.
Vēsturiska nozīme: Tatārietes bieži bija rotātas ar rakstiem vai simboliem, un tās kalpoja ne tikai praktiskiem, bet arī dekoratīviem nolūkiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.