šņauciens

"Šņauciens" nozīmē strauju, skaļu elpas vilkšanu caur degunu, parasti dēļ kāda kairinājuma (putekļi, smaržas, vīruss u.tml.) vai kā neapzināta reakcija.

Piemēri:
1. Vīruss: Pēc vairākiem šņaucieniem viņš izvilka kabatlakatiņu.
2. Smarža: Pikanta garšvielu smarža izraisīja viņā spēcīgu šņaucienu.
3. Tēls: Zēna šņaucieni klusēja tikai tad, kad viņš aizmiga.

Sinonīmi: šņaukšanās, nāšņa (sarunvalodā).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'snauciens' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Šņauciens" nozīmē strauju, skaļu elpas vilkšanu caur degunu, parasti dēļ kāda kairinājuma (putekļi, smaržas, vīruss u.tml.) vai kā neapzināta reakcija. Piemēri: 1. Vīruss: Pēc vairākiem šņaucieniem viņš izvilka kabatlakatiņu. 2. Smarža: Pikanta garšvielu smarža izraisīja viņā spēcīgu šņaucienu. 3. Tēls: Zēna šņaucieni klusēja tikai tad, kad viņš aizmiga. Sinonīmi: šņaukšanās, nāšņa (sarunvalodā).