"Šļūdonis" ir izdomāts, humora vārds, kas latviešu valodā apzīmē neveiklu, lēnu, neapķērīgu cilvēku, kas bieži kaut ko apdullina, kavējas vai rīkojas neprātīgi.
Tas nav oficiāls vārds vārdnīcā, bet to lieto sarunvalodā, lai jokaini raksturotu kādu, kas "šļūst" (lēnām kustas) vai "donīgi" (muļķīgi) rīkojas.
Piemēri:
1. "Mans kolēģis ir īsts šļūdonis — viņš vienmēr nokavē sapulces un visu aizmirst."
(Nozīme: neorganizēts, lēns cilvēks)
2. "Neesi tāds šļūdonis! Jau stundu meklē atslēgas, lai gan tās ir kabatā."
(Nozīme: izklaidīgs, neapķērīgs cilvēks)
3. "Šis šļūdonis atkal aizmirsa izslēgt krānu, un tagad virtuve ir applūdusi."
(Nozīme: muļķīgi neuzmanīgs cilvēks)
Etymology (humoristiska):
Vārds veidots, apvienojot "šļūkāt" (lēnām vilkties) un "donis" (no vārda "donīgs" — gudrs, bet šeit izmantots ironiski). Līdzīgi kā "muļķis" vai "neveiksminieks", bet ar nokrāsu par lēnumu/neapķērību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.