"Šļaugans" ir latviešu valodas izloksnes vārds, kas apzīmē slapju, mitru, purvainu vietu, piemēram, purvu, purvāju vai dubļainu zemes gabalu. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu vietas, kurās pēc lietus vai pavasarī sniega kušanas uzkrājas ūdens un veidojas dubļi.
Piemēri:
1. "Pēc lietus ceļš cauri mežam kļuva par īstu šļauganu."
(Pēc lietus ceļš kļuva dubļains un grūti ejams.)
2. "Tā bija tīra šļaugana — kur soli, tur līdz potītēm dubļos."
(Vieta bija tik mitra un dubļaina, ka ejot kājas grimst dziļi dubļos.)
Vārds "šļaugans" ir saistīts ar darbības vārdu "šļaugāt" (kustināt šķidrumu, piemēram, dubļos), kas uzsver mitruma un dubļainības ideju. Tas lietots galvenokārt sarunvalodā vai reģionālajos izteicienos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.