šļakstiens

"Šļakstiens" ir skapu vārds, kas apzīmē šļakatas, slapja sitiena vai šļākšanās skaņu, parasti saistītu ar šķidrumu (ūdens, dubļi, šķidrs dubļi u.c.).

Piemēri lietojumā:
1. Dabas aprakstā:
"Pēc lietus katrs solis pa dubļiem atskanēja ar skaidru šļakstienu."
(Šeit tas attēlo skaņu, kad kājas iegrimst slapjos dubļos.)

2. Ikdienas situācijā:
"Bērns iemeta akmeni peļķē, un atskanēja smags šļakstiens."
(Skaņa, kad akmens iekrīt ūdenī vai dubļos.)

3. Metaforiski (retāk):
"Viņa vārdi nokrita klusumā kā šļakstiens purvā."
(Lietots, lai radītu tēlu par kaut ko bezatbildīgi iegrimstošu vai neizteiksmīgu.)

Īss skaidrojums:
Vārds bieži lietots, lai raksturotu mitru, neasi skaņu, kas rodas, kustoties šķidrumā, sitoties pret šķidru virsmu vai arī, piemēram, ejot pa slapju zāli pēc lietus. Tas ir ekspresīvs, tēlains vārds, kas palīdz dzirdami iedzīvināt aprakstu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Šļakstiens" ir skapu vārds, kas apzīmē šļakatas, slapja sitiena vai šļākšanās skaņu, parasti saistītu ar šķidrumu (ūdens, dubļi, šķidrs dubļi u.c.). Piemēri lietojumā: 1. Dabas aprakstā: "Pēc lietus katrs solis pa dubļiem atskanēja ar skaidru šļakstienu." (Šeit tas attēlo skaņu, kad kājas iegrimst slapjos dubļos.) 2. Ikdienas situācijā: "Bērns iemeta akmeni peļķē, un atskanēja smags šļakstiens." (Skaņa, kad akmens iekrīt ūdenī vai dubļos.) 3. Metaforiski (retāk): "Viņa vārdi nokrita klusumā kā šļakstiens purvā." (Lietots, lai radītu tēlu par kaut ko bezatbildīgi iegrimstošu vai neizteiksmīgu.) Īss skaidrojums: Vārds bieži lietots, lai raksturotu mitru, neasi skaņu, kas rodas, kustoties šķidrumā, sitoties pret šķidru virsmu vai arī, piemēram, ejot pa slapju zāli pēc lietus. Tas ir ekspresīvs, tēlains vārds, kas palīdz dzirdami iedzīvināt aprakstu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.