"Šķila" latviešu valodā nozīmē šķelšanās, plaisa, sprādziena vai sprāgšanas skaņa.
Bieži lietots, lai aprakstītu kaut kā lūšanu, plaisāšanu (piemēram, koka, ledus) vai ass skaņu (piemēram, zibens, šāviena).
Piemēri:
1. Fiziska plaisa/šķelšanās:
- "Pēc sals šķila ledus uz upes."
- "Vecā ozola stumbrā parādījās dziļa šķila."
2. Skaņas apzīmēšana:
- "Mežā atskanēja šķila — kāds šāvējs medīja."
- "Zibens šķila debesīs, un uzreiz atskanēja pērkons."
3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
- "Galvā it kā šķila no pārpūles." (sajūta, ka galva "plaisā")
- "Sarunā starp viņiem izveidojās šķila." (domu/attieksmju plaisa)
Sinonīmi: plaisa, sprādziena skaņa, rībiens, šāviena skaņa.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.