svētlaime
"Svētlaime" ir salikts latviešu vārds, kas apzīmē laimi, kas tiek uzskatīta par svētu, dievišķu vai īpaši dāvanu no augstākām spēkām. Tas bieži norāda uz garīgu vai liktenīgu laimi, nevis ikdienišķu veiksmi.
Nozīmes nianses:
- Svētums + laime – laime, kas saistīta ar dievišķo aizgādību, likteni.
- Garīga piepildījuma laime – piemēram, miera, mīlestības vai dzīves jēgas izjūta.
- Laimīga likteņa dāvana – kāda īpaša, gandrīz brīnumaina veiksme.
Piemēri lietojumam:
1. Reliģiskā/garīgā kontekstā:
"Viņš uzskatīja savu glābšanos par svētlaimi – zīmi, ka augstākie spēki viņu sargā."
2. Dzejā/mākslā (tēlaini):
"Tavs smaids ir mana svētlaime, kas aizsildīs manu dvēseli aukstākajās nakts stundās."
3. Par dzīves likteni:
"Atrast savu patieso mīlestību ir svētlaime, kas nepiešķiras ikvienam."
Sinonīmi (tuvās nozīmes):
- svētība (biežāk lietots reliģiskā nozīmē),
- likteņa dāvana,
- garīga laime.
Vēsturiski vārds "svētlaime" reti lietots ikdienas sarunvalodā, bet atrodams dzejā, garīgās literatūrā vai pārnestā nozīmē, lai uzsvērtu kaut ko īpaši nozīmīgu un gandarījošu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.