susuris
Susuris ir latīņu cilmes vārds (no susurrus – "čuksts, šņākoņa"), kas latviešu valodā nozīmē:
klusu, maigu čukstus vai šalkoņu, bieži vien saistītu ar dabu (piemēram, vēja, ūdens, lapu skaņām).
Piemēri lietojumam:
1. Dabā:
Mežā valdīja klusums, pārtraukts tikai vēja susurim pa priedes skujām.
2. Pārnestā nozīmē (emocionāls/poētisks):
Viņas balsī bija dzirdams maigs susuris – kā tāls upes plūdums atmiņās.
3. Literatūrā (attēlojot atmosfēru):
Vakara susuris aiz loga lika domāt par senām pasakām.
Sinonīmi: čuksti, šalkoņa, šņākoņa, murdoņa.
Piezīme: Vārds "susuris" literārajā valodā izmanto, lai radītu maigu, mīkstu skaņas iespaidu, bieži ar lirisku nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.