strupdegunis
"Strupdegunis" latviešu valodā ir slaucamvārds, kas apzīmē cilvēku, kas ir strups (īss) degunā — tas ir, kuram ir īss, saplacināts vai īpaši mazs deguns.
Vārds sastāv no divām daļām:
- "strups" — īss, saīsināts;
- "deguns" — deguns.
Tas bieži tiek lietots negatīvā vai izsmieklīgā nozīmē, lai aprakstītu cilvēka izskatu, it īpaši, ja vēlas uzsvērt neparastu vai neestētisku deguna formu.
Piemēri lietojumam:
1. Tiešā nozīmē (izskata aprakstam):
- Viņš bija strupdegunis, ar gandrīz neredzamu degunu.
- Bērns piedzima strupdegunis, bet ar laiku deguns izstiepās.
2. Pārnestā nozīmē (izteiksmīgi, bieži aizvainojoši):
- Nesaki tā, strupdeguni! (kā aizvainojums, uzsverot ne tikai izskatu, bet arī stulbumu vai neveiklību).
- Tas strupdegunis atkal sabojāja plānu! (izmantojot kā aizvainojumu, lai pazemotu).
3. Dzīvnieku aprakstā:
- Šīs suņu šķirnes pārstāvji bieži ir strupdeguņi. (piemēram, mopsi, buldogi).
Svarīgi: Tā kā vārds bieži ir aizvainojošs, to lieto uzmanīgi, lai neaizvainotu cilvēka izskata īpatnības. Literatūrā un folklorā tas var būt lietots kā rakstura īpašības apzīmējums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.