stīvēties
stīvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; sar.- Pūlēties, mocīties, ko grūtu darot, ko smagu nesot, velkot, ceļot. Stīvēties ar smagu somu. Ņem mazākus klēpjus, kāpēc tā stīvēties!
- Tiepīgi nepiekāpties, nepiekrist. Viņš ilgi stīvējās, bet beidzot tomēr padevās. Stīvēties pretī.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'stiveties' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.