stihija

"Stihija" nozīme īsumā:
Tas ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē dabisku, nevaldāmu spēku vai parādību (piemēram, vētru, uguni, ūdeni, vēju), kā arī kādu neapvaldāmu, spontānu vai haotisku parādību sabiedrībā vai cilvēka dzīvē.

Piemēri lietojumam:

1. Dabiskā nozīmē:
"Vētra izrādījās patiesa stihija – koki tika izrauti ar saknēm, upes izgāja no krastiem."
"Uguns stihija pārņēma mežu, un liesmas izplatījās neapturamas."

2. Pārnestā nozīmē (par sabiedriskiem procesiem vai emocijām):
"Demonstrācija pārvērtās par patiesu stihiju – pūlis kustējās kā viens liels dzīvs organisms."
"Mākslinieka radošā stihija izpaudās katrā viņa gleznojumā."
"Mīlestība dažreiz ir kā stihija, kas pārņem visu prātu un sirdi."

Sinonīmi: dabas spēks, nevaldāma parādība, elements (pērnestā nozīmē), haoss, spontānums.
Etimoloģija: Vārds cēlies no grieķu stoicheion ("elements") un krievu стихия (stihija).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'stihija' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa