stērķele
"Stērķele" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē mazs, slaids, kails kāts vai stumbrs (piemēram, koka, auga, zāles).
To lieto, lai apzīmētu kaut ko tievu, garu un bez lapām/variācijām, bieži vien ar nokrītušu vai nogrieztu daļu.
Piemēri lietojumā:
1. Augu/koku kontekstā:
"Pēc vētras zemē gulēja tikai stērķeles — koki bija zaudējuši visas zarotnes."
"Rudenī graudu lauks atgādināja dzeltējušu stērķeļu mežu."
2. Pārnestā nozīmē (par cilvēku):
"Pēc slimības viņš kļuvis kā stērķele — tievs un kails."
"Bērni sauca viņu par 'stērķeli', jo viņš bija garš un ļoti tievs."
3. Dzejā/folklorā:
Latviešu tautasdziesmās "stērķele" dažkārt simbolizē vientulību vai izzušanu, piemēram:
"Es augu kā stērķele, / Nezāģēta, nekapta..."
Sinonīmi: stībs, kāts, stumbrs (atkarībā no konteksta).
Piezīme: Vārds vairāk lietots folklorā un dialektos, mūsdienu sarunvalodā retāk.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.