stenoze
"Stenoze" (latīņu: stenosis, grieķu: stenos — 'šaurums') medicīniskajā terminoloģijā nozīmē anatomiskā kanāla, atveres vai caurules patoloģisku sašaurināšanos, kas traucē normālu šķidrumu, gāzu vai citu struktūru pārvietošanos.
Galvenās nozīmes:
1. Asinsvadu stenoze — sašaurināšanās artērijās vai venās (piemēram, koronārā artēriju stenoze sirdī).
2. Vārpu stenoze — sašaurināšanās elpceļos (piemēram, bronhu stenoze).
3. Spinalā stenoze — mugurkaula kanāla sašaurināšanās.
4. Vārpu-vēdera stenoze — sašaurināšanās gremošanas traktā (piemēram, pilora stenoze).
Piemēri:
1. Aortālā stenoze — aortālās vārstiņa atveres sašaurināšanās, kas traucē asins plūsmai no sirds kreisās kambara aortā.
2. Mitrālā stenoze — kreisā priekškambara un kambara savienojuma sašaurināšanās.
3. Renes artēriju stenoze — nieru artēriju sašaurināšanās, kas var izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu.
4. Trahejas stenoze — elpvada sašaurināšanās, kas apgrūtina elpošanu.
Stenoze var būt iedzimta vai iegūta (piemēram, aterosklerozes, iekaisuma, audzēju vai rētu dēļ), un tās smagums var svārstīties no vieglas asinsrites/elpošanas traucējumiem līdz dzīvībai bīstamiem stāvokļiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.