staipīgs

"Staipīgs" nozīme:
Apzīmē kaut ko elastīgu, viskozu, kas labi stiepjas (par materiālu, vielu), vai arī garenisku, iegarenu (par formu). Bieži lietots, lai raksturotu mīkstu, bet izturīgu materiālu, kas nepārtrūkst, kad to stiepj.

Piemēri:
1. Par materiālu:
"Šī gumija ir ļoti staipīga – var stiept vairākas reizes, nepārplīstot."
"Mīkstā, staipīgā mīkla labi piestāv pie trauka malām."

2. Par formu (gleznveidīgi):
"Mākoņi debesīs bija staipīgi un gari, kā balti pavedieni."
"Mākslinieks uzzīmēja staipīgas, plūstošas līnijas."

Sinonīmi: elastīgs, stiepjams, viskozs, plūstošs (atkarībā no konteksta).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'staipigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Staipīgs" nozīme: Apzīmē kaut ko elastīgu, viskozu, kas labi stiepjas (par materiālu, vielu), vai arī garenisku, iegarenu (par formu). Bieži lietots, lai raksturotu mīkstu, bet izturīgu materiālu, kas nepārtrūkst, kad to stiepj. Piemēri: 1. Par materiālu: "Šī gumija ir ļoti staipīga – var stiept vairākas reizes, nepārplīstot." "Mīkstā, staipīgā mīkla labi piestāv pie trauka malām." 2. Par formu (gleznveidīgi): "Mākoņi debesīs bija staipīgi un gari, kā balti pavedieni." "Mākslinieks uzzīmēja staipīgas, plūstošas līnijas." Sinonīmi: elastīgs, stiepjams, viskozs, plūstošs (atkarībā no konteksta).