"Sprukas" ir latviešu valodas vārds, kas nozīmē spraugas, plaisas, šķembas vai nelielas, bieži asas daļiņas (piemēram, no koka, stikla, akmens). Tas lietots, lai apzīmētu kaut ko mazu, atdalītu un asu.
Piemēri:
1. Koka sprukas — mazas koka šķembas, kas atdalās, zāģējot.
"Bērni savāca ozola sprukas, lai kurinātu ugunsku."
2. Stikla sprukas — stikla lauskas.
"Uzmanies, uz grīdas vēl var būt stikla sprukas pēc trauka sasisti."
3. Akmens sprukas — nelielas akmeņu daļiņas.
"Celojot pa kalniem, apavi piepildījās ar akmens sprukām."
Vārds "sprukas" bieži lietots daudzskaitlī, retāk vienskaitlī ("spruka"). Tas var attiekties arī uz abstraktām plaisām (piemēram, "sprukas sienā" — plaisas sienā), bet biežāk uz materiālām šķembām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.