sprakšķis
"Sprakšķis" latviešu valodā nozīmē:
- Neliels sprādzienveida skaņas radītājs (piemēram, salvetes, bumbiņas vai papīra sprāgstošas lietas).
- Cilvēks, kas ātri un viegli aizkaitinās vai uzņemas konfliktu (sarunvalodā).
Piemēri:
1. Prieka kā būtība:
Bērniem pēc galda izkaisīja krāsainus sprakšķus, kas šņāca un sprakšķēja.
2. Metaforiski par cilvēku:
Viņš ir īsts sprakšķis — pietiek ar nieka sīkumu, un viņš jau uzliesmo.
3. Dabas parādības:
Pērkons un sprakšķu bļāzieni aizbīdīja mākoņus. (šeit "sprakšķis" var apzīmēt īslaicīgu, asu skaņu).
Vārds bieži lietots gan burtiskā, gan pārnestajā nozīmē, it īpaši sarunvalodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.