spraislis
"Spraislis" latviešu valodā ir sarunvalodas vārds, kas apzīmē pārāk aktīvu, uzmācīgu, uzstājīgu cilvēku, kas bieži iejaujas citu sarunās vai darīšanās, nerunā īstā laikā vai uzvedas kaitinoši.
Īsumā:
Tas ir cilvēks, kas "spraujas" visur ar savu viedokli, palīdzību vai klātbūtni, nerēķinoties ar citiem.
Piemēri lietojumā:
1. Darba vidē:
"Neesi tāds spraislis! Ja kolēģi jau risina problēmu, nevajag uzreiz mesties viņiem pāri un visu darīt pats."
2. Sarunā:
"Viņš atkal kā spraislis iejaučās mūsu diskusijā, lai stāstītu par savām pieredzēm, lai gan neviens to neprasīja."
3. Ikdienas situācijā:
"Ballītē bija daži spraišļi, kas nepārtraukti spiedās pie galda, traucējot ciemiem mierīgi sarunāties."
Sinonīmi: uzmācīgs cilvēks, uzstājīgais, "spiedējs", kaitinātājs (kontekstā).
Antonīmi: diskrēts cilvēks, taktisks, vēlīgs, nepamanāms.
Vārds cēlies no darbības vārda "sprausties" (iespiesties, iekļauties kur neviens nelūdz). Lieto galvenokārt neformālā runā, nereti ar negatīvu nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.